Poļa tēls latgaliešu presē (1920–1934) [pol. Obraz Polaka w prasie łotewskiej (1920–1934)]

Raksta mērķis ir noskaidrot latgaliešu preses nostāju iedzīvotāju sabiedriskās domas veidošanā par poļu minoritāti Latgalē (1920–1934). Pētījuma bāzi veido aptuveni 40 raksti latgaliešu avīzēs: „Latgolas Vōrds”, „Latgalits”, „Jaunō Straume”un „Zemnīka Bolss”. Pētījums balstās uz kvalitatīvo datu analīzi, diskursa vēsturisko pieeju, izmantojot nošķīruma „mēs”–”viņi” diskursīvo konstrukciju, t.i., raksta kontekstā –”latgalieši” – „poļi”. 20. gadu sākumā laikrakstu rakstos poļi pamatā tika saistīti ar muižniecību, kas vēlas atgriezt vecos labos laikus, kad poļi bija dominējošā sociālā grupa Latgalē. Balstoties uz to, vēlākajos gados poļus lielā mērā atspoguļoja kā nelojālu latgaliešiem un naidīgu Latvijas valstij minoritāti. Poļa negatīvais tēls tika pamatots arī ar to, ka poļi ar savām izglītības iestādēm un katoļu Baznīcas starpniecību iestājas pret latgaliešu etniskās pašapziņas izpausmēm. Tādējādi rakstu autori aktualizē, viņuprāt, Latgalē notiekošo pārpoļošanas procesu. Publikācijas par poļu minoritāti daudzos gadījumos ir pretrunīgas – līdzās poļu negatīva tēla konstruēšanai poļi tiek dēvēti par ticības brāļiem un līdz ar to – sabiedrotajiem.