Open Access
Verba priedēkļu izvēles problēmas (korpusa piemēru analīze)
Author(s) -
Daiga Deksne,
Latvijas Universitāte
Publication year - 2020
Publication title -
valoda: nozīme un forma
Language(s) - Spanish
Resource type - Journals
eISSN - 2256-0602
pISSN - 2255-9256
DOI - 10.22364/vnf.11.02
Subject(s) - mathematics , physics
Prefiksācija ir produktīvs verbu atvasināšanas veids latviešu valodā. No viena motivētājverba atvasināti priedēkļverbi dažkārt tiek lietoti sinonīmiski, taču ne vienmēr pareizā nozīmē. Visi darbības vārda priedēkļi ir polisēmiski, taču to nozīmju robežas bieži vien ir neskaidras. Pat dzimtās valodas runātājiem dažkārt rodas grūtības saskatīt nozīmju nianses, ar ko atšķiras vairāki priedēkļverbi. Priedēkļverba nozīme var atklāties tikai kontekstā. Korpusa piemēros labi redzams priedēkļverba lietojuma konteksts. Pētījuma mērķis ir apzināt, kā korpusa piemēri palīdz atšķirt no viena pamatverba atvasinātu priedēkļverbu nozīmju nianses. Pētījumā tiek analizēti korpusa piemēri un salīdzināti vārdi, kas atrodas pirms un pēc priedēkļverbiem. Ir divu veidu kļūdas – kontekstam nepiemērota priedēkļa lietošana un priedēkļa pievienošana nevietā. Padziļināti aplūkoti no verba zvanīt atvasināti priedēkļverbi pazvanīt, piezvanīt, sazvanīt un uzzvanīt, no verba gulties atvasināti priedēkļverbi apgulties, atgulties un nogulties un verbi definēt un nodefinēt. Izpētei izmantota korpusu analīzes platforma „Sketch Engine”. Priedēkļverbu lietojuma konteksta salīdzināšanai izmantots lvTenTen14 korpuss, kā arī aplūkoti piemēri no korpusiem LVK2018, LarKo un Saeima. Priedēkļverbu lietojums valodas apguvēju veidotā tekstā analizēts, izmantojot latviešu valodas rakstītprasmes testa rezultātus C līmenim.