Mihala Jana Borha dzejojums „Varakļānu pils jūtu dārzs“ (Jardin sentimental du château de Warakland, 1795) apgaismības literatūras kontekstā

Raksts sniedz ieskatu 1795. gadā Varšavā publicētā Mihala Jana Borha dzejojuma Jardin sentimental du château de Warkland literārajos un kultūrvēsturiskajos kontekstos. Borha sacerējums nāk klajā gandrīz vienlaikus ar ievērojamāko libertīnu romānu marķīza de Sada „Justīne jeb tikumības nedienas“ (1791). Abi literārie darbi, lai gan satura ziņā pretēji – viens uzsver nepieciešamību izkopt sevī tikumus, otrs atklāj cilvēka dabas visnepievilcīgākos aspektus – atspoguļo apgaismības laikmetam raksturīgo interesi par cilvēka iekšējo pasauli – dziņām un tikumisko dzīvi. Borha izvēlētais mācību ceļš – tematiska pastaiga dabā no viena pamācoša skulpturāla objekta līdz nākamajam – atbilst apgaismības laikmeta jaunajai metodikai – zināšanas iegūstamas, pārvietojoties dabā, ar ķermenisku un juteklisku piedzīvojumu starpniecību, kā arī reflektējot par redzēto. Patosa pilnais stils politisku personu pieminējumos sasaucas ar vērienīgiem valdnieku godināšanas svētku aprakstiem Baltijas presē viņu jubileju un vizīšu laikā. Borha pils dārza apraksts atspoguļo laikmetam raksturīgo aizraušanos ar ainavu parku izveidi. Viņa fantāzijā uzburtajam dārzam netrūkst līdzinieku ne Rietumeiropas, ne Baltijas 18. un 19. gadsimta mijas reālajā dzīvē, piemēram, Anglijā – Stovas dārzā vai Vidzemē – ainavu parkā ap Alūksnes pili, Kurzemē – Meženiekos, Vormsātos, Izriedē un citur.