Andreass Meijers un viņa “Kāda jauna Vidzemes, Kurzemes un Vācijas apceļotāja vēstules” (1777)

Šogad paiet tieši 200 gadu kopš dzimtbūšanas atcelšanas Vid zemē, kā arī apaļi 250 gadi kopš tās kaismīgākā kritiķa Garlība Merķeļa (Garlieb Merkel) dzimšanas (1769). Tādēļ liekas likum sakarīgi atcerēties arī tos autorus, kas nosodījuši dzimtbūšanu pirms Merķeļa, jo īpaši tad, ja viņu vārdi Latvijas historiogrāfijā līdz šim palikuši gandrīz nepamanīti. Slavenās šveiciešu matemātiķu un fiziķu Bernulli dzimtas atvase, astronoms un ģeogrāfs Johans III Bernulli (Johann III Bernoulli, 1744–1807) savā ceļojuma aprakstā caur Vidzemi un Kurzemi starp citiem izmantotajiem informācijas avotiem min arī kāda Kulmbahas galma padomnieka Andreasa Meijera ceļojuma piezīmes.1 Šo pašu darbu savā monogrāfijā “Jelgavas pils” piemin arī arhitektūras un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis, pamattekstā gan nenosaucot autora vārdu (tas kopā ar darba nosaukumu minēts vienīgi atsaucē).2 Šīs divas nelielās epizodes pagaidām arī ir vienīgie zināmie A. Meijera un viņa grāmatas “Kāda jauna ceļotāja vēstules par Vidzemi, Kurzemi un Vāciju”3 pieminējumi vēstures literatūrā, ja neskaita enciklopēdiska rakstura izdevumus. J. F. fon Rekes un K. E. Napjerska leksikonā par A. Meijeru atrodamas samērā skopas ziņas.4 Laimīgā kārtā plašāku informāciju divās Dienvidvācijas literātu biogrāfiskajās vārdnīcās5 Andreass Meijers sniedzis par sevi pats. Saskaņā ar minētajām VĒSTURES AVOTI