Manuskripts 4Q372 un Vakarēdiena formulējuma interpretācijas iespējas

Raksta sākumdaļa ir veltīta Kumrānas Nāves jūras tīstokļu teksta Nr. 4Q372 ekseģēzei. Interesantā kārtā tam var tikt pretstatītas Jāņa evaņģēlija 6. nodaļā izklāstītās idejas, kā arī Pāvila 1. vēstulē korintiešiem minētais Vakarēdiena formulējums. Šāds trīsdaļīgs “tilts” Vakarēdiena interpretācijā ir svarīgs, jo no attiecīgā salīdzinājuma rezultātiem veidosies sasaiste, kas atspoguļojas 1. gadsimta p. m. ē. un 1. gadsimta m. ē. kultūrvēsturiskās vides liecībās. Nobeigumā atbilstoši izpētes rezultātiem tiks interpretēta minētā perikope no 1. vēstules korintiešiem, iespējams, citādā, ne tik tradicionālā veidā. Lai arī vēsturiski attiecīgo tekstu interpretācijas tradīcijas gadsimtiem ilgi ir sava veida antagonismā,1 ir pamats izdarīt secinājumu, ka apustuļa Pāvila izteikums “[..] to dariet, mani pieminēdami” (1. Kor. 11:23–26) ir loģiska farizejiskās domas evolūcija, ņemot par pamatu vēsturiskā Jēzus darbību un jau no 1. gadsimta p. m. ē. apritē esošu tradīciju.