English (United Kingdom)

https://curated-unify.zendy.io/wp-json/zendy-region/v1/featured_content/oa?rat=en

https://curated-unify.zendy.io/wp-json/zendy-region/v1/highlighted_journal/

Zendy Plus

Presents the access of premium content as premium feature

Premium Content

Presents the keyphrase highlighting as premium feature

Keyphrase Highlighting

Presents the summarisation as premium feature

Summarisation

Insights

Presents the pdf analysis as premium feature

PDF Analysis

Presents the zaia usage as premium feature

ZAIA

Zendy Tools

Zendy Open

Genetic profiles and diversity of Baltic spring barley material The objectives of this study were to generate molecular passport data for identification and differentiation of Baltic spring barley accessions (cultivars, landraces and breeding lines) and to estimate the genetic variation within and among these accessions. Allelic profiles of 21 microsatellite and 8 isoenzyme loci were obtained and analysed for 64 Baltic spring barley accessions. The microsatellite data was successfully used to separate all of the accessions by individual allelic pattern and frequencies, whereas only 30 of the studied accessions could be distinguished by isozyme data. Variation was detected both among and within the accessions and was significant. The variation within accessions accounted for 20.6% and 14.3% of the total variation, based on microsatellite and isozyme data, respectively. The six-rowed and two-rowed material was well differentiated by both types of marker data: according to AMOVA this differentiation accounted for 16.9% of the microsatellite variation and 26.8% of isozyme variation. Differentiation of accessions based on the country of origin could be detected only by isozyme markers and accounted for 9% of the total izozyme variation. Both isozyme and microsatellite data showed that accessions of Latvian origin had the highest total diversity values, while material from Estonia was the least diverse. Baltijas valstu vasaras miežu genētiskie profili un daudzveidība Šī darba mērķis bija iegūt datus molekulārai pasportizācijai, ko var izmantot dažādu Baltijas izcelsmes vasaras miežu paraugu identifikācijai, kā arī novērtēt to genētisko daudzveidību. Alēļu profili 21 mikrosatelītu un astoņos izoenzīmu lokusos tika noteikti 64 Baltijas vasaras miežu paraugiem. Pamatojoties uz mikrosatelītu alēļu sastāvu un frekvencēm, varēja izšķirt visus analizētos paraugus. Attiecīgie izoenzīmu dati, turpretī, ļāva izšķirt tikai 30 no analizētajiem paraugiem. Genētiskā mainība starp indivīdiem paraugu robežā veidoja 20,6% no kopējās mainības, balstoties uz mikrosatelītu datiem, un 14,3% no kopējās mainības — pēc izoenzīmu datiem. Divkanšu un seškanšu miežus varēja skaidri izšķirt, gan izmantojot mikrosatelītu, gan izoenzīmu marķieru datus. Saskaņā ar AMOVA analīzi genētiskās mainības daļa, kas noteica atšķirību starp divkanšu un seškanšu materiālu, veidoja 16,9% no kopējās mainības, pamatojaties uz mikrosatelītu datiem, un 26.8% — pamatojoties uz izoenzīmu datiem. Būtiska paraugu diferenciācija atkarībā no izcelsmes valsts tika konstatēta tikai attiecībā uz izoenzīmu datiem un veidoja 9% no kopējās mainības. Gan izoenzīmu, gan mikrosatelītu dati parādīja, ka Latvijas izcelsmes paraugi ir genētiski daudzveidīgākie, bet Igaunijas paraugi — vienveidīgākie Baltijas vasaras miežu paraugu vidū.