English (United Kingdom)

https://curated-unify.zendy.io/wp-json/zendy-region/v1/featured_content/oa?rat=en

https://curated-unify.zendy.io/wp-json/zendy-region/v1/highlighted_journal/

Global: Zendy Plus annual

Presents the access of premium content as premium feature

Premium Content

Presents the keyphrase highlighting as premium feature

Keyphrase Highlighting

Presents the summarisation as premium feature

Summarisation

Insights

Presents the pdf analysis as premium feature

PDF Analysis

Presents the zaia usage as premium feature

ZAIA

Global: Zendy Tools annual

Global: Zendy Free Plan

Global: Zendy Tools monthly

Global: Zendy Plus monthly

Factors influencing the number of breeding water birds in Lake Engure, Latvia Lake Engure has attracted great interest since the middle of the 19th century when the water level of the lake was lowered by construction of a canal. The lake area decreased from 90 km2to about 45 km2, and favourable conditions were created for development of emergent vegetation (presently covers 58.6% of area). A nature protection regime was established in 1957. The lake was included in the Important Bird Area list in 1994, in the Ramsar lists in 1995, and as part of the Natura 2000 network in 2004. The present paper deals mostly with data collected by the Laboratory of Ornithology, Institute of Biology, in the period 1948-2011. Direct and indirect impacts of climate, human activities, water level, vegetation succession, anthropogenic and natural food and predation on water birds (coot, waders, ducks, larids and grebes), as well as relationships between these water bird groups, were demonstrated. The impact of vegetation succession via overgrowing of meadows with reed and bushes, merging of the mosaic of small stands of emergents into huge reed dominated massives (thus reducing areas of habitats suitable for water birds) is described. The relation of Black-headed Gull population size with availability/unavailability of anthropogenic food and the associated changes in breeding duck numbers, as well as predation structure are discussed. Engures ezerā (Latvija) ligzdojošos ūdensputnus ietekmējošie faktori Engures ezers īpašu cilvēku uzmanību saistījis kopš 19. gadsimta vidus, kad ezera ūdens līmenis pazemināts, izveidojot jaunu noteci uz jūru tā ziemeļu galā. Ezera platība samazinājās no apmēram 90 km2 līdz 45 km2, radās labvēlīgi apstākļi virsūdens augāja attīstībai, kas šobrīd aizņem 59% no kopējās platības. Lieguma režīms ezerā noteikts, sākot ar 1957. gadu. Rakstā apkopoti galvenokārt publicēti Biologijas institūta Ornitologijas laboratorijas dati, kas ievākti 1948.-2011. gadā. Aprakstīta klimata, cilvēka aktivitāšu, ūdens līmeņa, augāja sukcesijas, antropogēnās un dabiskās barības, kā arī plēsonības ietekme uz ūdensputnu populācijām un uz ezera ekosistēmu kopumā. Parādītas dažādu ūdensputnu grupu (laucis, tārtiņveidīgie, pīles, kaijveidīgie, dūkuri) savstarpējās attiecības. Demonstrēta augāja sukcesionālo pārmaiņu — pļavu aizaugšana ar niedrēm un krūmiem, virsūdens augāja saplūšana lielos, niedru dominētos masīvos — negatīvā ietekme, samazinot ūdensputniem piemērotās platības. Parādīta antropogēnās barības loma lielā ķīra populācijas augšanā un sekojošā sarukšanā, tās ietekme uz populācijām. Aprakstītas plēsonības struktūras pārmaiņas laika gaitā.

proceedings of the latvian academy of sciences. section b, natural sciences/latvijas zinātņu akadēmijas vēstis. a daļa, humanitārās un sociālās zinātnes