Urine Neutrophil Gelatinase-Associated Lipocalin Determination as a Donor Auxiliary Examination Method — First Results

A growing lack of donor organs has caused extension of criteria for deceased donation. Therefore, elderly donors and donors with increased serum creatinine levels, as well as donors after cardiocirculatory death, have become used more frequently. The examination of such donors is strongly limited due to the lack of time, and the determination of the quality of donor organs is still based on clinical and laboratory screening data of donors. Implementation of new examination methods is required to determine the functional condition of donor organs more accurately, which would allow correct selection of donors. This retrospective study included all consecutive deceased donor (DD) kidney transplantations (KTx) performed in a single centre during the period from 1 January 2010 till 30 November 2011. The donor examination was supplemented by the urine neutrophil gelatinase-associated lipocalin (U-NGAL) test. Recipients were available for follow- up for at least 12 months (totally 97 KTx from 63 DD). All cases were divided into four groups according to U-NGAL and serum creatinine (S-Crea) levels in donors: group I - normal U-NGAL and S-Crea (n = 70); group II - elevated U-NGAL and S-Crea (n = 10); group III - elevated U-NGAL and normal S-Crea (n = 9); group IV - normal U-NGAL and elevated S-Crea (n = 8). Information about rates of delayed graft function (DGF) and immediate graft function (IGF), acute rejection (AR), recipient S-Crea levels during the first post-transplant year for functioning grafts, graft losses and recipient deaths were summarised. Donor urine NGAL level showed moderate correlation with donor S-creatinie level (r = 0.543, P < 0.001). DGF was observed in 20 recipients (21%) and demonstrated association with increased donor S-creatinine (0.135 ± 0.061 vs. 0.108 ± 0.04 mmol/l in IGF, p < 0.05). Combination of increased donor S-Crea and U-NGAL (group II) was associated with worse graft function during the first year after transplantation. Recipients in group III had increased S-Crea at the time of discharge from hospital and at one year after transplantation. One-year death censored graft survival and recipient survival was similar in all groups (P = NS). Determination of U-NGAL can be used as a donor auxiliary examination method for determination of the kidney graft functional condition and for prediction of post-transplant results. The study needs to be continued with a higher number of observations and longer post-transplant follow-up. Pieaugošs donororgānu trūkums ir iemesls mirušo donoru atlases kritēriju paplašināšanai, līdz ar ko arvien biežāk tiek izmantoti vecāka gadagājuma donori, donori ar paaugstināto seruma kreatinīna līmeni, ka arī donori pēc sirdsdarbības apstāšanās. Šādu donoru izmeklēšana ir stipri ierobežota laika trūkuma dēļ un donororgāna kvalitātes noteikšana joprojām balstās uz klīniski laboratoriskiem donora skrīninga datiem. Ir nepieciešams ieviest jaunas izmeklēšanas metodes donororgānu funkcionāla stāvokļa precizēšanai, kas ļautu veikt korektu donoru atlasi. Šajā retrospektīvajā pētījumā tika iekļautas visas secīgas transplantācijas (n - 97), kas tika veiktas no mirušiem donoriem (n - 63) laika periodā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. novembrim, kur tika noteikts donora urīna neitrofilu asociētā želatināzes lipokalīna (NGAL) līmenis un recipienti bija izsekojami vismaz vienu gadu pēc transplantācijas. Tika apkopota informācija par donoru urīna NGAL līmeni, atlikto transplantāta funkciju biežumu, akūtām atgrūšanas reakcijām, kreatinīna līmeni pirmajā pēctransplantācijas gadā funkcionējošiem transplantātiem, donororgānu zaudējumiem un recipientu nāvēm gada laikā. Tika novērota vidēji stingra donora urīna NGAL un seruma kreatinīna korelācija (r = 0,543, P < 0,001). Atlikta transplantāta funkcija novērota 20 recipientiem un uzrādīja statistiski ticamu saistību ar paaugstināto donora kreatinīna līmeni (0,135 ± 0,061 vs. 0,108 ± 0,04 mmol/1 tūlītējas funkcijas gadījumā, P < 0,05). Gadījumos, kad tika konstatēts paaugstināts donora seruma kreatinīna līmenis un paaugstināts urīna NGAL līmenis, tika novērota sliktāka transplantāta funkcija pirmajā gadā pēc transplantācijas. Transplantācijas gadījumos no donoriem ar paaugstinātu urīna NGAL līmeni, bet normālu seruma kreatinīna līmeni, tika novērota sliktāka transplantāta funkcija, recipientam izrakstoties no stacionāra un vienu gadu pēc transplantācijas. Viena gada transplantāta dzīvildze un recipientu dzīvildze starp grupām neatšķīrās. Jāsecina, ka donora urīna NGAL līmeņa noteikšanu var izmantot kā donora papildizmeklēšanas metodi transplantāta funkcionāla stāvokļa noteikšanai un pēctransplantācijas rezultātu prognozēšanai. Pētījums ir jāturpina ar lielāku respondentu skaitu un ilgāku recipientu novērošanas periodu.