English (United Kingdom)

https://curated-unify.zendy.io/wp-json/zendy-region/v1/featured_content/oa?rat=en

https://curated-unify.zendy.io/wp-json/zendy-region/v1/highlighted_journal/

Global: Zendy Plus annual

Presents the access of premium content as premium feature

Premium Content

Presents the keyphrase highlighting as premium feature

Keyphrase Highlighting

Presents the summarisation as premium feature

Summarisation

Insights

Presents the pdf analysis as premium feature

PDF Analysis

Presents the zaia usage as premium feature

ZAIA

Global: Zendy Tools annual

Global: Zendy Free Plan

Global: Zendy Tools monthly

Global: Zendy Plus monthly

Importance of the Exercise Test Follow-up Programme for Patients with Coronary Artery Disease who Underwent Percutaneous Coronary Intervention The clinical course and prognosis of coronary heart disease (CHD) can be modified favourably with percutaneous coronary intervention (PCI) in combination with medication. A follow-up programme was developed in the Latvian Centre of Cardiology, which included a stress electrocardiogram for patients after PCI. This is the first study in Latvia, and provides wide opportunities to evaluate functional status of patients, treatment effectiveness, possible risks and prognosis after PCI. Exercise tests are widely used for the evaluation and diagnostics of CHD. This method has been successfully implemented in diagnostics of restenosis in coronary arteries, a process which pathophysiologically differs from primary atherosclerosis. A total of 7,300 patients with CHD were followed-up in one year after PCI. An exercise test was conducted one, three, six and twelve months after PCI. Clinical and functional status of patients and risk of restenosis were evaluated and corrections in medications were made. Seventeen percent of patients had chest pain and 13% had significant ST-segment changes in electrocardiogram. Restenosis of coronary arteries in angiography were established in 6.4%. In half of those patients above restenosis was diagnosed early — three to six months after PCI. We established a patient subgroup (22%) with "silent" ischemia (positive exercise test without chest pain), out of whom 41% had restenosis. For left main (LM) disease patients 50% of all restenosis diagnoses also were diagnosed early (three to six month after PCI). Restenosis was associated with ST-segment deviation in the exercise electrocardiogram. A lower Robinson index (RI) was registered in the same group of patients. A focussed follow-up programme performing exercise test allows to determine timely possible risk of restenosis, to adapt medication doses, to reduce risk factors and to influence positively patients' compliance. Mērķtiecīgas Slodzes Testa Apsekošanas Programmas Nozīme Koronārās Sirds Slimības Pacientiem, Ārstētiem Ar Perkutānu Koronāru Intervenci Koronāro sirds slimību (KSS) ārstēšanas pamatā ir koronāro asinsvadu lūmena atjaunošana, ko veic ar invazīvu metodi - perkutānu koronāru intervenci (PKI), kombinējot to ar medikamentozu terapiju. Lai optimizētu šādu pacientu aprūpi un ārstēšanu, Latvijas Kardiologijas centrā tika izveidota plānota pacientu apsekošanas programma, kuras galvenais izmeklējums ir slodzes tests. Latvijā līdz šim nav veikts šāds pētījums, kas sniegtu plašas iespējas analizēt pacientu funkcionālo stāvokli, lietotās ārstēšanas efektivitāti, iespējamo risku un prognozi pēc invazīvas KSS ārstēšanas. Izveidots PKI pacientu datu registrs. Slodzes tests joprojām ir KSS diagnostikas pamatmetode. Tāpat šo metodi lieto, lai noteiktu iespējamu restenozi koronārajās artērijās - procesu, kas ir patofiziologiski atšķirīgs no primāra aterosklerozes mehānisma (atpakaļsaraušanās, vēlīna remodelācija, tromboze, neointīmas proliferācija). Mērķtiecīgi apsekoti 7300 pacienti ar KSS, kas ārstēti ar PKI (laikā no 2006. līdz 2008. gadam), izdarot slodzes testu. Apsekošana veikta 1-3, 3-6, 6-12 mēnešus pēc koronāras intervences. Veikta lietoto medikamentu grupu analīze. Atsevišķi apskatīti īpaši augsta riska pacienti ar kreisās koronārās artērijas stumbra (LM) stenozi. Analizēts pacientu klīniskais un funkcionālais stāvoklis, prognozēta restenozes iespējamība, korigēti medikamenti, plānoti nepieciešamie izmeklējumi un izmaiņas ārstēšanas plānā. Pēc indikācijām veikta kontroles angiogrāfija. Apsekoto KSS pacientu grupā 17% pacientiem ir koronāras sūdzības, 13% konstatētas nozīmīgas ST segmenta izmaiņas elektrokardiogrammā slodzes testa laikā, 6,4% no šiem pacientiem angiogrāfiski noteikta restenoze koronārajos asinsvados. Gandrīz pusei šo pacientu (46% gadījumu) restenozi konstatē agrīnā periodā (3-6 mēn. pēc PKI). Atrasta pacientu grupa ar pozitīvu slodzes testu, bet bez sūdzībām ("klusā išēmija") - 22% pacientu, no kuriem 41% konstatē restenozi (t.i., 9% no kopējā pacientu skaita). Arī LM pacientiem 50% restenožu gadījumus konstatē agrīnā periodā (3-6 mēnešus pēc PKI), pārējos 43% - 6-12 mēn. un 7% 12-24 mēn. pēc PKI. Agrīno restenožu pacientiem angiogrāfiskie rezultāti korelē ar ST segmenta išēmiskām izmaiņām EKG slodzes testa laikā, kā arī registrēts zemāks Robinsona indekss. Mērķtiecīga apsekošanas programma, veicot slodzes testu, ļauj novērtēt pacientu klīnisko stāvokli, savlaicīgi noteikt iespējamo restenozes risku, precīzi dozēt nepieciešamos medikamentus atkarībā no pacienta funkcionālā stāvokļa, korigēt riska faktorus, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt slimības gaitu, kā arī nodrošināt augstu pacientu līdzestību.

proceedings of the latvian academy of sciences. section b, natural sciences/latvijas zinātņu akadēmijas vēstis. a daļa, humanitārās un sociālās zinātnes